NEIESPĒJAMĀ MISIJA

pirkt grāmatu
 
 
 

Uzdevums

Septiņdesmitie gadi bija skaists meklējumu un atradumu laiks. Benzīns bija lētāks par minerālūdeni, un apslēpto retroauto krājumi bija klāti ar vērtīgu atradumu romantikas, neziņas un nezināšanas dūmaku. (...) Jau toreiz sev bijām uzlikuši īstenus neiespējamās misijas uzdevumus.
29. lpp

Uzdrīkstēšanās

Kā Alfrēds Rubiks brauc vienā no atvērtajām mašīnām pa Brīvības ielu, nezinot, ka aizmugurē kolonnā ir sarkanbaltsarkanais karogs un Rīgas pilsētas karogs, nezinot, ka uz mašīnām ir LR – Latvijas brīvvalsts laika emblēmas. Es teiktu – tā bija drosmīga un skaļa demonstrācija, ieslēpta seno spēkratu ietvarā.
116. lpp

Kaujas gatavībā Motormuzejā biju nolicis dežūrpersonālu un arī Staļina bruņumašīnu, lai drošībā nogādātu valsts pirmās amatpersonas. Lūk, kādu kārti izspēlēja vēsture! Paldies Dievam, to nenācās iedarbināt.
128. lpp

Azarts

Ar ko gan varētu salīdzināt senu spēkratu meklētāja iekšējās sajūtas? Tajās noteikti ir kaut kas no apslēptu mantu mednieku sajūtām, kaut kas no kazino spēlētāja, lai gan nekad tur neesmu spēlējis. Intuitīvi šķiet, tur varētu būt kas kopīgs. Vilkme, azarts, iekšēja atspere. Vai nu kaimiņš vinnē, vai tu kaut ko vinnē. Uhh! Dziņa uz priekšu, uz jauniem atradumiem.
34. lpp

Autentiskums

Bieži bija gandrīz neiespējami tuvoties oriģinālam, teiksim,nebija naudas, lai nopirktu dabīgo ādu vai kvalitatīvu audumu sēdekļu pārvalkiem. Tomēr meklējām un atradām, nevis izmantojām pirmo pa rokai esošo neilona draņķi. Vadus ar auduma, nevis ar plastmasas apvalkiem pirkām no aviācijas rūpnīcas “pār žogu”. Mūsu autentiskuma filozofiju, būdams autoinženieris, zināju līdz kaulam un izpratu līdz saknei. Varbūt tāpēc man bija viegli to propagandēt un izskaidrot kluba biedriem.
30. lpp

Nesavtīgums

Vispār septiņdesmitie un astoņdesmitie gadi bija citi – nesavtīguma, iedvesmas un entuziasma pilni laiki. Latvijā, 1990. gados iestājoties mežonīgajam kapitālismam, tādas lietas bija jau daudz grūtāk piepildāmas un iespējamas. Tagad visi resursi bija jāvelta savai karjerai, individuālai izdzīvošanai, ģimenes nodrošināšanai. Jēdziens ‘brīvais’ laiks vairs itin kā neeksistēja, jo visam pretī bija naudas izteiksme. Gandrīz neviens vairs neko nebija gatavs darīt par brīvu, vienkārši aizrautības dēļ.
105. lpp

Reālisms

Džima Klārka nāve man lika aizdomāties par spēli ar ātrumu. Viņš, talantīgs un neuzvarams, līdzīgi kā vēlāk Airtons Senna, paslīdēja, kā mēdz teikt, uz banāna mizas, nenoturēja līdzsvaru un nositās. Pēc Klārka nāves aizvien biežāk domāju, ka sapnis par pirmo formulu jānomaina ar citu sapni. Turklāt PSRS F1 bija nereāls, tāds idiota sapnis. Mani interesēja reāli, piepildāmi sapņi.
26. lpp

Nepiekāpība

Kad 1990. gados Ivars Godmanis man vairākkārt vaicāja, kad es beidzot privatizēšot Rīgas Motormuzeju, mana atbilde vienmēr bija ar pretjautājumu – vai tad mācītājs privatizē savu baznīcu? Man izdevās arī nosargāt kādus trīs četrus muzeja prihvatizēšanas mēģinājumus. Pie pilnas bļodas ēdāju saradās daudz. Parasti tādi, kuriem nebija nekādu nopelnu šajā lietā un kuriem pat sapņos nerādījās, kā mēs muzeju iecerējām, veidojām un īstenojām.
105. lpp

Principialitāte

Tieši savu uzskatu dēļ nekad nebūtu spējis iesaistīties Latvijas politikā. Es nebūtu varējis iet uz kompromisiem, slēpt savu viedokli, ļaut locīt sevi uz visām pusēm un locīties līdzi. Pārāk skaidri jau tad redzēju politiskās un finansiālās shēmas.
119. lpp

Patriotisms

Abas reizes sev skaidri pateicu – pamest Latviju, tas ir pēdējais, ko var izdarīt. Jācīnās līdz galam par savu zemi, valsti, valodu. Tajos gados mans patriotisms sākās ar zemi un valsti, tagad mans patriotisms sākas ar ģimeni. Nav viegli piederēt nevienai valstij. Bet pamest savu zemi ir kā pamest savus vecākus. Citā zemē strādāt melno darbu nav risinājums ne sev, ne savai zemei. Es ļoti ceru, ka daudzi, kas tagad devušies ekonomiskā emigrācijā, atgriezīsies.
129. lpp

Mecenātisms

Ja cilvēks ir pārticis, tad tu par piecām kapeikām viņu nenopirksi. Ja viņš ir pārticis, viņam parādās arī nesavtīga vēlēšanās dot citam, dalīties ar savu pārticību. Vismaz tā tam normāli vajadzētu būt. Kad mēs sākām savu labdarību, paši vēl nemaz nebijām uz zaļa zara. Bet bija sajūta, kā jāiemācās dalīties ar otru. Ja Latvijā mākslas mecenātisms nozīmē, ka radošam cilvēkam ir pēc tam jāatstrādā ziedojums kādu politisko spēku un interešu labā, tos spodrinot, tad tas ir pretīgi.
125. lpp

Pašlepnums

Nekur pasaulē nav leiputrijas, nekur nav piena upes ķīseļa krastos un nekur, kā teica mans draugs Brunis Rubess, Dievs nemet zaļu mannu no gaisa sešos no rīta. Bet Latvija mums ir vienīgā dzimtene. Otras tādas pasaulē nav. Mums jābūt pašnovērtējumam, pašlepnumam, mums jāstiprina savs es, ar kuru esam izauguši savā vidē. Jābūt ar mugurkaulu, nevis bezmugurkaulniekiem. Jāpiedalās vēlēšanās, kaut vai izvēloties labāko no sliktākā. Jābūt ar savu galvu, ne bezsmadzeņu manipulējamām lellēm.
129. lpp
Aizpildiet pieteikumu
>
Saņemiet rēķinu
>
Apmaksājiet rēķinu
>
Saņemiet grāmatu

Par grāmatu

Tas ir dzīves un vēstures stāsts, kas vēlreiz apliecina – neiespējamais kļūst iespējams, ja godīgi un aizrautīgi seko savai lietai un dzīvei kā dāvanai.

/Nora Ikstena/
Grāmatas cena: €19.00
Piegāde Latvijā bez maksas